Senā upe, kura tecējusi vietā, kur šobrīd ir Galerijas Centrs pasāža, iedvesmo paskatīties uz vēsturi no cita skatu punkta. Ja varētu ieraudzīt visus slāņus un notikumus, kuri kā blīvas kārtas guļas viens otram pāri, veidojot Rīgu un mūs par tiem, kas esam šobrīd, varbūt mēs palēninātu savu gaitu un vēlētos uzkavēties kādā no tiem. Mītiskā Rīdzenes upe, pilsētas artērija, kaut kur dziļi zem zemes turpina savu plūsmu, kamēr mēs zūdam savā steigas ritenī. Upe vienmēr ir bijusi simbols apskaidrībai un klātesoša domās par pagātnes un nākotnes vienotību.
Saglabājot domu par seno Rīdzenes upi un velkot paralēles ar cilvēku plūsmu, kuri dodas Dziesmu svētku gājienā, rodas straumes sajūta. Vienmēr ir interesanti salīdzināt kā cilvēki ir izskatījušies, pozējuši, kādas svētku drēbes valkājuši senajās fotogrāfijās. Šī straume nes mūs no 1873 gada līdz pat mūsdienām, atklājot Latvijas cilvēkus no malu malām.
Laikā, kad Rīgā notiek Dziesmu svētki, viens no svarīgākajiem ķēdes posmiem latviskajā identitātē, Rīdzenes upe iznāk virszemē, savā senajā vietā. Kaut arī kā neliela tērcīte mākslas objekta veidā, tā tomēr sniedz iespēju skrienošajam cilvēkam apstāties, pacelt galvu uz augšu un ieraudzīt, ka dzīve ir skaista.