Rīdzenes ielas hronikas

2015.05.21.

Rīdzenes iela mūsdienās plašāk zināma kā gājēju iela, kas izvijas cauri GALERIJAS CENTRS stiklotajai pasāžai, kurā steidzīgos rīdziniekus uzkavēties mudina daudzveidīgā izstāžu programma, veikali un kafejnīcas. Taču šai ielai ir bijusi liela nozīme Rīgas pilsētas izveidē un uzplaukumā jau tālajā 13. gadsimtā.

Ne visi rīdzinieki zinās, ka tieši te, zem Rīdzenes ielas, kādreiz tecējusi tagad jau sen izzudusī Rīgas upe. Vairs tikai ielas nosaukums liecina, ka šeit plūdusi upe, kas pilsētai devusi nosaukumu. Upes nosaukumi dažādos avotos ir dažādi – Rīgas upe, Rīdzene, Rīdziņa. Par tā izcelsmi īstas skaidrības nav, bet galvenais ir skaidrs – vārds, saglabājoties Rīgas nosaukumā, ir pārdzīvojis savu sākotnējo nesēju. Jo šīs upes vairs nav.

Pirmo reizi Rīgas upe minēta 1200. gadā Indriķa hronikā. Nelielās Daugavas pietekas plūdums vecpilsētā atbilst šodienas Meistaru, Kalēju, R. Vāgnera, Rīdzenes, un Minsterejas ielu sazarojumam.

Upes lejtecē bija izveidojies paplašinājums, saukts par Rīgas ezeru, kas 12. gs. kļuva par kuģu piestātni. Ar 1201. gadu, kas iezīmē Rīgas kā viduslaiku pilsētas pirmsākumus, šī vieta piedzīvoja strauju uzplaukumu, kļūdama par nozīmīgu Baltijas jūras saimniecisko centru. Rīdzenes upe iezīmēja pilsētas robežu, un gar to slējās nocietinājumu mūris.

Rīgas saimnieciskajā dzīvē 13.-19. gs. nozīmīgākā loma bija tieši tirdzniecībai, ko veicināja pilsētas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. 1282. gadā Rīga kļuva par Hanzas savienības locekli un turpmākajos gadsimtos saglabāja savu nozīmi kā tranzīta centrs starp Austrumiem un Rietumiem. Senajā ostā, tostarp tagadējā tirdzniecības centra GALERIJA CENTRS vietā, viduslaikos upe bija vairākus desmitus metru plata un izmantojama kuģošanai, ko apliecina seno kuģu vraku atradumi vēlāk aizbērtajā gultnē. Šodien kuģa atliekas un citi vērtīgi atradumi aplūkojami Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 

Jau 13. gs. beigās salīdzinoši nelielā ūdenstilpne Rīgas upes lejtecē nespēja apkalpot daudzos tirdzniecības kuģus, tādēļ ostu pārcēla uz Daugavu. Taču Rīgas upes osta tika izmantota kā laivu piestātne un ziemas osta līdz pat 18. gs. Kaut arī pilsēta regulāri veica upes gultnes tīrīšanas darbus, tā kļuva arvien šaurāka. 1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību.

1860. gada beigās, nojaucot pilsētas vaļņus, likvidēja pēdējās Rīdziņas paliekas un tās vietā izveidoja sākotnēji Rīdziņas ielu, ko 1923. gadā pārdēvēja par Rīdzenes ielu. Ielas garums ir 265 metri.

Iela kalpoja gājēju un transporta plūsmai un pēc „Armijas Ekonomiskā Veikala” atklāšanas 1938. gadā Rīdzenes iela tika izmantota arī veikala preču piegādei.

Kopš 2007.gada, noslēdzoties GALERIJA CENTRS rekonstrukcijai un paplašināšanai, Rīdzenes iela kļuva par gājēju ielu.

Autors: Galerija Centrs

Maijs 2015