Kā mainījusies skaistuma uztvere cauri gadsimtiem

2014.11.17.

Skaistuma uztvere cauri gadsimtiem ir pārsteidzoši mainījusies – to, kas kādreiz šķita nepieņemamas, nu uzskatām par normu, un otrādi. Katrs laikmets iezīmē savu unikālo un katrā laika posmā skaistuma definīcija bijusi atšķirīga.

Bāla āda un iedegums

Iedegums un sauļošanās ir tie skaistuma aspekti, kuru uztvere gadsimtu gaitā visievērojamāk mainījusies. No karalienes Elizabtes I laika līdz pat 20. gadsimta 20.-30. gadu daiļavām sauļošanās netika praktizēta. Tas tādēļ, ka iedegusi āda tika uztverta kā darba ļaužu iezīme. Tādēļ par aristokrātisku tika uzskatīta balta, porcelāna ādas krāsa, un sievietes darīja visu, lai tādu iegūtu.

No bālās ādas godināšanas cēlies arī teiciens par „zilajām asinīm” – cilvēki vēlējās būt tik bāli, ka caur viņu ādu varēja saskatīt zilganās vēnas. Vēstures avoti stāsta, ka karaliene Elizabete I, lai iegūtu šādu gaišu ādas krāsu, pārklāja to pat ar svinu! Lai arī tas viņas ādu ļoti bojāja, svins to padarīja kreitni gaišāku. Tāpat tika izmantotas titāna krāsas, kas itin nemaz nebija veselīgas – drīzāk pat indīgas.

Ja bija iespēja izvēlēties, cilvēki izvairījās no saules gaismas, lai neiegūtu iedegumu, kas tika asociēts ar laukstrādniekiem. To gan nekādi nevarētu attiecināt uz mūsdienām.

20. gs. 40. gados iedegums pirmo reizi tiek uztverts kā augsta sociālā statusa iezīme.

Ruda matu krāsa

Karalienes Elizabtes I valdīšanas laikā līdzās bālai sejas ādai modē nāca arī ruda matu krāsa, kas kļuva ļoti iecienīta – par īpašu to padarīja tās retums. Iespēja ar hennas krāsām vai citiem dabīgajiem materiāliem iegūt šādu matu toni to padarīja par iekārotu pirms industriālās sabiedrības elites starpā. Tāpat tika izmantotas rudas krāsas parūkas.

Apjomīgas frizūras

18. gadsimta sākumā sieviešu matu sakārtojumi ieguva ievērojamus apjomus – frizūras tika veidotas, matus lokojot, gofrējot, pūderējot. Frizūras, kas varēja sasniegt pat metra augstumu, tika dekorētas ar putnu spalvām, dārgakmeņiem, lentēm.

Augsta pieres līnija

Vēlajos viduslaikos un renesansē par skaistām tika uzskatītas augstas pieres – sievietes darīja visu, lai viņu pieres līnija skaistuma vārdā izskatītos augstāka. Ar augstām pierēm varēja lepoties tādas to laiku sievietes kā Anna Boleina un Elizabete I.

Grēks, ko sauc par kosmētiku

Eiropā ilgu laiku valdīja uzskats, ka kosmētiku lieto vien vieglas uzvedības sievietes. Tādēļ  make-up nebija cieņā līdz pat Elizabetes I laikam, kad viņa sāka savu seju krāsot bālu. Un pat tad tā bija tikai pūdera izmantošana – viss cits tika izmantots reti un drīzāk uzskatīts par skandalozu.

Bet to noteikti nevar attiecināt uz moderno laikmetu, kas kosmētiku tur godā. Un tas viss pateicoties tehnoloģijām – lai padarītu mēmā kino aktrišu sejas izteiksmīgas gaismu un kameru priekšā, viņu acis un lūpas sāka izkrāsot ar kosmētiku. Un tam, protams, sekoja visa Amerika. Holivudas make-up guru Max Factor savu darbu pārvērta veselā industrijā, kas darbojas joprojām.

Kosmētikai pamazām kļūstot pieņemtākai, 18. gadsimtā popularitāti iemanto vaigu sārtums, kas tā laika aristokrātēm, piemēram, Marijai Antuanetei, bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Dušai – nē!

Lai kā tika pavadīta ikdiena – strādājot ārā vai aristokrātiskos apstākļos, dušošanās nebija cilvēku ieradums (protams, ar dažiem izņēmumiem). Duša tika aizstāta ar pārlieku lielu kosmētikas daudzumu, lai tādējādi nomāktu netīrību. Varam tikai nojaust, kāds bija iegūtais efekts...

Jo lielāks miesās, jo labāk

Izņemot aptuveni pēdējos 100 cilvēces pastāvēšanas gadus, iepriekšējos laika periodos cilvēki (īpaši – ne aristokrāti) regulāri cieta trūkumu. Tādēļ par vienu no skaistuma etaloniem tika uzskatīti apaļīgi ļaudis. Valdīja uzskats, ka šādi cilvēki ir turīgi un veselīgi.

Tikmēr 20. gs. 60. gados par skaistuma etalonu līdz ar androgīno Tvigiju kļuva tievas sievietes.

Blondīņu uzvaras gājiens

Senajā pasaulē būt par blondīni/u īsti nebija cieņā. Tā bija zīme, ka cilvēks nāk no barbariskajiem ziemeļiem, tādēļ blondi mati bija gluži kā sociāls kauna traips, īpaši Romas impērijā.

Tikmēr renesanses laikmeta Itālijā blonda matu krāsa tika uzskatīta par skaistuma zīmi un piedēvēta augstas klases pārstāvjiem. Blondās krāsas līdzība ar renesansē modē nākušajām gaišajām parūkām padarīja blondo par vienu no iekārojamākajām matu krāsām vairāku pēdējo simtgadu laikā.

Šauras uzacis

Pirms pasauli pārņēma mēmais kino un aktrises, kuru sejas rotāja bagātīgs kosmētikas slānis, pasaulē netika pievērsta uzmanība vēl kādai sejas detaļai – uzacīm. Tās visbiežāk tika atstātas savā dabiskajā paskatā. Tomēr tad, kad amerikāņu aktrise Clara Bow kādā filmā parādījās ar šaurām, iezīmētām uzacīm, tas nekavējoties kļuva par modes kliedzienu. Tomēr to uzvaras gājiens nebija ilgs – jau 20. gadsimta 50. gados modē atgriezās biezas uzacis.

80. gadu pārspīlējums

20. gadsimta 80. gados Amerikā populāras kļuva ļoti apjomīgas frizūras un pārspīlēts make-up. Kopā tika jaukti visi iepriekš pastāvošie modes un skaistuma standarti. Tomēr šie trendi nepastāvēja ilgi, 90. gados pārejot atturīgā dabiskumā.  

Saistuma etaloni cauri gadsimtiem pierāda vien to, ka skaistums "ir galvā". Joprojām pastāv dažādas kultūras un tautas, kurās valda citiem nesaprotami pievilcības standarti (nu, piemēram, Birmas kakla gredzeni). Novēlu ikvienam iemācīt savas acis saskatīt skaisto dažādajā un atšķirīgajā! :)

Avoti:  Beauty.allwomenstalk.com, Allday.com

Autors: Kristiāna

Novembris 2014