Dizaineres Kristiānas Kalniņas krāsu kaleidoskops

2012.12.17.

Dizaineres Kristiānas Kalniņas tērpi atstāj iespaidu un sajūsmina – ideja, apdrukas un krāsu salikumi. Viņas kolekcija „Kaleidoskops” iedvesmo tvert dzīvi krāsaini, tādēļ intervija ar Kristiānu par modi, iedvesmu un viņas krāsainajiem tērpiem.

Foto - no personīgā arhīva.

Pastāsti, kā Tu sāki draudzēties ar modi!

Man nekad nav bijis jāizvēlas, ar ko nodarbošos. Viss noticis pašsaprotami, protams, intensīvi mācoties, tiecoties, bet bez šaubīšanās, pat nepieļaujot citus variantus. Uzaugu mākslinieku ģimenē, kaut tieši ar modi nevienam profesija saistīta nav, abas ar māsu jau bērnībā zīmējām tērpus karnevāliem un pasaku varoņiem. Pamatskolā jau zināju, ka stāšos Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, apģērbu dizaina nodaļā, vēlāk Mākslas akadēmijā.

Mode, manuprāt, ir unikāla mākslas forma, kur tērps ar tā valkātāju ir vienots mākslas darbs. Modē, vēl vairāk kā citās mākslas nozarēs, mākslinieks ir atbildīgs, par emocijām, ar kurām dalās, radot tērpus, jo tie ir tieši saistīti ar to valkātāju, var iespaidot viņu sajūtas, noskaņojumu. Cik iespējams, nekad nestrādāju ar skumjām domām, bet rūpējos, lai darbi tiek piepildīti ar laba vēlējumiem un prieku.

Kur Tu smelies iedvesmu?

Mani iedvesmo vienkāršas lietas: daba, kaut mirklīga brīvības sajūta, atšķirīgais cilvēkos, vietās, kultūrās, neparastais laiks, kurā pašlaik dzīvojam, talantīgi cilvēki, kas pārņemti ar radošām idejām, tie, kuri patiesi un aizrautīgi tic tam, ko dara. Mani iepriecina cilvēcība, kas pretstatīta aprēķinam, atbildīga cilvēku attieksme par pasauli, rīcības un domu seku apzināšanās. Iedvesmo pats radošais darba process, attīstība.

Kā Tu nonāci pie kolekcijas “Kaleidoskops” radīšanas?

Kolekciju veidoju šajā pavasarī studējot LMA maģistrantūrā. Kolekcijas tēma „Kaleidoskops” simbolizē dzīves notikumu maiņu un attīstību - to, kā lietas maina savu būtību, raugoties no atšķirīgiem skatupunktiem. To, kā, šķietami nebūtiski, notikumi pēc kāda mirkļa var kļūt izšķiroši. Lai sāktos kas jauns, ir jāsagrūst vecajam, paverot vietu kam jaunam – citādai, iespējams, veiksmīgākai, labākai pieredzei.

Kolekcijas ideju visspilgtāk pauž mani zīmētie audumu raksti (visi kolekcijā izmantotie rakstainie audumi ir autordarbs- red.piebilde) – no sīka kaleidoskopa tipa raporta, līdz ļoti lielām, pietuvinātām detaļām - motīviem, kuri man personīgi asociējas ar prieku.

Un kā Tu šo kolekciju raksturotu?

Kolekcija ir vienota, bet ļoti daudzveidīga – no pilnīgi melna tērpa, līdz pārsātinātai krāsainībai un baltam tērpam, kolekcijas noslēgumā, kas ir kā atrisinājums, kā gaisma kaleidoskopā, bez kuras nekas nebūtu saskatāms. Tērpi stilistiski ir piemēroti gan ikdienai, gan svinīgiem pasākumiem un skatuvei.

Tavā mājas lapā apskatāmi arī dažādi citi Tavi darbi, piemēram, gleznas, interjera dizaina darbi. Kas no tā visa Tev pašai ir visinteresantākais un vistuvākais?

Vistuvākā nozare, protams, ir mode un tekstilmāksla, taču esmu darbojusies ļoti dažādās jomās, tādējādi gūstot interesantu pieredzi. Negribas sevi ierobežot ar kāda konkrēta materiāla īpašībām, specifiku. Uzskatu, ka it visās mākslās svarīgākais ir ideja, sajūta, skatījums. Mode ir tik cieši saistīta ar konkrētu cilvēku – tērpa nēsātāju, ka reizēm ir nepieciešams no tās pilnīgi atkāpties. Citu materiālu pielietošana ir lielisks izaicinājums, veids, kā mācīties kaut ko jaunu un iedzīvināt pavisam netveramas idejas.

Kāds ir Tavs pēdējā laika interesantākais atklājums modē, mākslā v ai kultūrā?

Nelieli atklājumi notiek katru dienu. Jau nākošajā iepriekšējās dienas atklājumu aizstāj kāds cits. Taču kā pēdējā laika personīgo izaicinājumu, piedzīvojumu un prieku varu minēt kāzu tērpu radīšanu. Tas ietver sevī ko maģisku, tas ir ļoti nozīmīgi.

Globālāk – joprojām priecājos par indiešu dizaineri Manish Arora. Neuzskatu, ka viņa mode noteikti būtu ikdienā jānēsā, taču uz to skatīties ir prieks. Tas ir kas neprātīgs.

Kāda ir Tava attieksme pret modi Latvijā – tās veiksmes un neveiksmes?

Modes norises analizēt, protams, objektīvi nevaru, gribas aizstāvēt kolēģus un nozari kopumā. Šobrīd ir samērā liels juceklis, katrs iet tādu ceļu, kā uzskata par pareizu, bet nav kopējas shēmas, kā nozari attīstīt. Šeit jāuzsver modes menedžmenta lielā loma, ar ko šobrīd pārsvarā nodarbojas pats dizaineris, tādējādi atņemot laiku radīšanai.

Ir prieks par katru, kam izdevies savus darbus parādīt ārpus Latvijas, par jauniem dizaineriem, kuri izkopj savu rokrakstu, veido unikālu skatījumu, citus neatkārtojot.

Latvijas modes neveiksmes visbiežāk saistītas ar neprofesionālu pieeju darbam, modei, kā arī izpratnes, zināšanu un spēju trūkums. Ne visi var kļūt par ārstiem vai dejotājiem, tāpat arī par dizaineri vai mākslinieku nevar kļūt ikkatrs.

Kādu nākotni Tu paredzi modei Latvijā un Latvijas dizainam?

Daudzi Latvijas profesionālie dizaineri ir ļoti apdāvināti, lieliskām idejām, konkurētspējīgi, strādā čakli un galvenais - no sirds. Nav iemesla, lai šajā jomā nebūtu vēl ļoti daudz veiksmes stāstu. Optimistiski tam ticu.

Kas Tevi iepriecina tumšās un aukstās ziemas dienās?

Ģimene, draugi, kaķis, nemitīga darbošanās – šūšana, zīmēšana, kaut kā jauna radīšana, izaicinājumi. Uzmundrina intensīvi sporta treniņi, tos apmeklēju 3-4 reizes nedēļā. Aktuālā mūzika. Iepriecina teātris, skaists kino, laikmetīgā deja, ceļojumi.

Kāds ir Tavs stils – kam Tu apģērbā dod priekšroku un ko nekad neizvēlētos valkāt?

Apģērba izvēlē esmu ļoti mainīga un vienlaikus sezonāla. Vasarā nēsāju galvenokārt izteikti krāsainu, spilgtu apģērbu, ļoti patīk kleitas. Ziemā izvēlos lielākoties melno, iespējams, ar nelieliem košiem akcentiem. Arī stila ziņā variēju – no neuzkrītoši sportiska līdz lietišķi mākslinieciskam, neakcentējot ārišķību.

Ko es nevilktu? Visticamāk ko tādu, kas ir pretrunā ar mani, manu raksturu un uzskatiem, kaut ko izteikti agresīvu, brutālu vai pārlieku banālu.

Kas ir tās lietas, bez kā Tu sevi ikdienā nespēj iedomāties?

Zilzaļa krāsa. Vienmēr kaut vai neliels tirkīza zils akcents. Nevaru iziet no mājas, ja apģērbs neatbilst tā brīža sajūtām. Patīk neparastas detaļas, raibi akcenti, zābaki visās sezonās un lielas somas, kur var meklēt un atrast visu.

Kāds būtu Tavs stila ieteikums Latvijas sievietēm?

Iesaku būt drosmīgām, ar lielāku azartu attiekties pret modi, baudīt krāsainību, izmēģināt neparastus materiālu un faktūru salikumus, eksperimentēt un kombinēt – apģērbs ir lielisks līdzeklis, lai ziņotu apkārtējiem to, ko nevēlaties izteikt vārdos! Vēl iesaku, ejot iepirkties, pielaikot jaunu apģērbu, uzmērīt ko tādu, ko jūs „noteikti nepirksiet” un kas ir „pilnīgi nenormāls”, jo varbūt būs vienkārši jautri, bet, iespējams, atklāsiet sev ko jaunu!

  

Autors: Kristiāna

Decembris 2012